Prieks par uzvarām un pašatdevi

Latvijas hokeja izlase vēl ar divām spēlēm papildinājusi 2026.gada hokeja pavasari. 2:1 papildlaikā ar Somiju un 2:1 pēcspēles bullīšos ar Dāniju ir uzvaras, kas varbūt šai komandai nepieciešamas pat vairāk nekā citus gadus. Dēvēt Lahti spēlējušo izlasi par jaunu vai atjaunotu laikam īsti nebūtu pareizi, taču vismaz pagaidām tā ir stipri dīvaina un neprognozējama vienība. Kuri no Somijā divās uzvarās uz ledus bijušie izies uz ledus Cīrihē 16.maijā? Tāds ir šā brīža pamatjautājums.

Dažādu likstu, dēļ, starp kurām pēdējā vietā nav savainojumi vai to sekas, ir iecirtušas pamatīgus robus ģenerālmenedžera Rūdolfa Kalvīša un treneru korpusa iecerēs un plānos. Ja ierindā nav pirmā centra, otrā centra, trešā un pat ceturtā, tad… Citējot krietno kareivi Šveiku: “Kad tēvijai grūti laiki, katram kroplim jābūt ierindā!” Lai gan laikos, kad valsts galvenais sporta ierēdnis Aleksandrs Samoilovs neatpazīst Šveiku, ar krietnā kareivja citātiem nebūtu lietderīgi pušķot hokeja laukumu. Arī man konkrēti nav nekādu pārmetumu tiem čaļiem, kas pieveica gan Milānas olimpisko spēļu bronzas komandu (šoreiz nulle olimpiešu tās sastāvā), gan arī savus galvenos pāridarītājus Milānā – Dāniju -  ar septiņiem olimpiešiem. Mums tādu bija tikai četrarpus – Ralfs Freibergs, Alberts Šmits, Renārs Krastenbergs, Oskars Batņa, bet tā pusīte abās Lahti uzvarās sargāja Latvijas izlases vārtus! Milānā Kristers Gudļevskis abu NHL dūžu klātbūtnē vārtos netika, taču nu izskatās, ka pasaules čempionātā Cīrihē viņš vārtsargu trenerim Edgaram Lūsiņam var būt pat trumpja dūzis.

Nekādu milzu uztraukumu nav arī aizsargu līnijā – konkurentu daudz, daži pat pārsteidzoši labā kondīcijā un atbildīgajam par aizsardzību Peteri Nummelinam var būt grūti izvēlēties, kurus vest uz Šveices banku galvaspilsētu. Tāda pati problēma arī tiem, kas centīsies uzminēt uzbrucējus, tikai te piebilde cita – ir daudz ASV augstskolās spēlējušu centīgu studentu un Šveices otrās līgas produktu. Kas visi ir centīgi un kareivīgi. Un tas nav maz. Labi ir tas, ka beidzot vienā līnijā ar viņiem ir trīs uzbrucēji no Latvijas virslīgas. Var man pārmest subjektīvismu, bet no visas šīs student un šveiciešu paletes meistarīgākais ir liepājnieks Kārlis Ozoliņš.

Latvijas izlases bijušais konsultants trijos pasaules čempionātos (1995, 1997, 1999) Vladimirs Jurzinovs katru spēli mēdza vērtēt divos aspektos – pēc satura un rezultāta. Ar 2:1 rezultātiem mums jābūt vairāk nekā apmierinātiem, pat neraugoties uz to, ka abiem sāncenšiem šīs bija pirmās pārbaudes spēles pirms pasaules čempionāta. Negribu pārāk tālu ieskriet šajā pavasarī, bet Cīrihē varbūt pat svarīgāk būs gribēt uzvarēt un sisties par katru ripu vienalga, kurā zonā lai tā atrastos.

Eiropā nu brīvi ir visi izlases kandidāti, Oskaram Cibuļskim kļūstot par Dānijas čempionu. Ko gaidīt no Amerikas? Droši vien Artūru Šilovu, bet kas notiks Kaldera kausā, kur mūs interesē Sandis Vilmanis, Eduards Tralmaks un Raivis Ansons, grūti prognozēt.  

Maiju sāksim ar divām spēlēm Bratislavā pret slovākiem, 6. un 7. maijā Rīgā ciemosies norvēģi. Laika, lai uzlabotu spēles kvalitāti, vēl pietiekami daudz.

Jānis MATULIS